Ir vienmēr bijuši tie, kas pēc varas alkst, un tie, kas akli viņiem seko. Tie, kas iedvesmo uz pārmaiņām, un tie, kas spēj tās izmantot savā labā.

Visus fermas dzīvniekus vienoja sapnis - par brīvību, kas dāvās laimīgu dzīvi. Šim sapnim piemita milzīgs spēks, un viņu apspiedēji tika gāzti. Nu viņi ir brīvi un vienlīdzīgi! Tā tika paziņots. Taču drīz kļuva skaidrs, lai arī “visi dzīvnieki ir vienlīdzīgi, bet daži dzīvnieki ir vienlīdzīgāki par citiem”.

Izrāde - orveliska alegorija par mūsu laiku, kur brīvības jēdzienu vairs neietekmē tikai totalitāra politika, bet arī mūsu pašu izvēle un atbildība.