Kad visi četri kucēni ir atvadījušies no savas mammas, Suņu vīrs viņus ved uz pilsētu, lai pārdotu. Pilsēta ir dzīva un mainīga, tā veidojas un pārveidojas, cilvēki un suņi sadzīvo tajā visi kopā. Un tālāk jau no katra saimnieka atkarīgs, vai viņš ir gatavs pieņemt sava suņa bezierunu mīlestību.

Latviešu rakstniece Regīna Ezera (1930-2002) savā 1975. gadā sarakstītajā stāstu grāmatā „Cilvēkam vajag suni” ir teikusi: „Arī suņa sirdij ir savs sāpju mērs, to kā glāzi var pieliet tikai līdz malām, jo pārējais jau līst pāri malām un garām.” Ar šo stāstu starpniecību, kas ir arī autores mīlestības piemineklis suņiem, režisors Jānis Znotiņš un dramaturģe Ance Muižniece ielūkosies pusaudžu sirdīs, viņu pieaugšanas sāpēs un priekos.