Tukšais zieds (Jerma)
Latvijas Nacionālais teātrisJerma ir sievietes vārds Latvijā vēl ne reizi neiestudētā izcilā spāņu dramaturga un dzejnieka, mākslinieka un komponista Federiko Garsijas Lorkas lugā “Jerma”, kas veido trešo daļu tā saucamajā lauku lugu triloģijā, pie kuras pieder arī “Asins kāzas” un “Bernardas Albas māja”.
Vienlaikus Jerma ir vārds, kuram ir sava nozīme spāņu valodā. Jerma ir tukšziede. Sieviete, kam nav bērnu. Sieviete, kas palikusi ar tukšu klēpi. Nav bijis iespēju. Nokavēts. Kā ar to sadzīvot, lai tukša un auksta nepaliktu arī sirds? Vai šo sāpi var nepārvērst traģēdijā? Kā skatīties uz pasauli, kurā skraida, aug, palaidņojas citu bērni. Un ja nu tomēr ir cerība, bet tai ir sveša vīrieša vaibsti?
Komanda
Performanti
Radošā komanda
Autors | Federiko Garsija Lorka |
Horeogrāfe | Elīna Gediņa |
Kostīmu māksliniece | Keita |
Režisore | Ināra Slucka |
Gaismu mākslinieks | Oskars Pauliņš |
Mūzikas autors | Edgars Mākens |
Producente | Ilona Matvejeva |
Scenogrāfe | Marija Ulmane |
Tulkotājs | Edvīns Raups |
Video mākslinieks | Toms Zeļģis |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Šis nav stāsts tikai par bērniem vai to neesamību. Spāņu poētikas meistara Federiko Garsijas Lorkas luga “Jerma” uz Latvijas Nacionālā teātra Lielās zāles skatuves pārtapusi režisores Ināras Sluckas lugas pirmiestudējumā Latvijā “Tukšais zieds”. Kā vivisekcija sievietes novītušajai sirdij bez jelkādas anestēzijas.
Visā pasaulē nāve ir gals. Tā ierodas, un priekškars nolaižas. Bet Spānijā — ne. Spānijā priekškars paceļas. Tā ir valsts, kurā dzīves augstākās vērtības izkaļ nāve — tā 30. gadu sākumā par duendi, spāņu mākslas un dzīves principu, rakstīja izcilais modernists Federiko Garsija Lorka. Režisore Ināra Slucka, iestudējot viņa lugu Jerma — stāstu par jaunu sievieti, kura izmisīgi vēlas bērnu —, arī atsaucas uz duendi, tikai uzsvaru liek uz dzīvi. Tukšais zieds, kā Jerma pārsaukta Nacionālajā teātrī, ir laba izrāde, bet vienu tai tomēr var pārmest — jo Lorkas luga, pēc kuras izrāde veidota, nav laba; tā ir ģeniāla.
Ināra Slucka pirmoreiz Latvijas teātra vēsturē iestudējusi Lorkas lugu Jerma kā šodienīgu un pārlaicīgu traģēdiju reizē par to, cik svarīgi ir spēt piedot liktenim un meklēt mierinājumu savā tuvākajā.