Tā ir pēdējā pirmizrāde, kas paspēja notikt stundu pēc paziņojuma par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu. Skatītāju zālē zināma Titānika sajūta bija neizbēgama, jo uz ielas apgriezienus uzņēma arī jau laikus izsludinātā vētra, kas negaidīti ironiski lika izklausīties no skatuves skanošajai frāzei, ka apkaimē plosās bakas un ārā šausmīgi līst.
Lepnums un aizspriedumi
Latvijas Nacionālais teātris
Lepnums un aizspriedumi
„Sievietei jābūt skaistiem sejas vaibstiem un manierēm, dziļām zināšanām mūzikā, dziedāšanā, zīmēšanā, dejā un jaunajās valodās šo vārdu īstajā nozīmē, turklāt viņas izskatā, gaitā, balss skaņā, runā un izteicienos jājūt kaut kas īpaši izsmalcināts. Visām jaunajām dāmām jāprot apgleznot koku, ar rāmīšu palīdzību izšūt aizslietņus un tamborēt tabakmakus. Es nepazīstu gandrīz nevienu sievieti, kas to neprastu darīt.” (no Dž. Ostinas romāna “Lepnums un aizspriedumi”)
Angļu rakstniece Džeina Ostina 1813. gadā izdod par hrestomātisku kļuvušo “manieru romānu” par piecām māsām, kuras izmisīgi vēlas apprecēties, bet sev vien zināmu iemeslu dēļ vairs nevēlas tamborēt tabakmakus. Režisora Klāva Meļļa interpretācijā „Lepnums un aizspriedumi” ir skumīga salonkomēdija par divu pasauļu sastapšanos elegantā laikmeta interjerā. Pieaugšanu tajā iezīmē nodevība no vistuvāko draugu puses, briedumu – atteikšanās no mīlestības un radikālām prasībām pret citiem. Lai arī pārmaiņu vēji palēnām drupina ierasto kārtību, saites starp māsām un brāļiem ir stiprākas par ideoloģiju tektoniskajām svārstībām. Izrāde vēsta par aizslietņiem un tabakmakiem, priekšautiem un lakatiņiem, virtuvēm, guļamistabām un nesamierināšanos mirklī, kad viss jau it kā ir par vēlu.
Autors
8,0
Režisors
8,0
Aktieris
8,0
Marija Bērziņa, Zane Jančevska, Anna Klēvere, Līga Zeļģe, Āris Matesovičs, Ance Strazda, Reinis Boters
Scenogrāfs
8,0
Kostīmi
8,0
Gaismas
8,0
Dramaturgs
8,0
Kritiķu
vērtējums


Ziņa par to, ka aizliegti pasākumi, kuros pulcējas vairāk par diviem simtiem cilvēku, ceturtdien, 12. martā, panāca ceļā uz Nacionālo teātri. Jaunajā zālē tik daudz vietu nav — tas atstāja cerību, ka Džeinas Ostinas romāna iedvesmotā uzveduma pirmizrāde tomēr notiks. Tas sākās ar drusku koķetu sveicienu aktualitātēm — varoņi pieminēja baku briesmas gaisā —, par ko pasmējāmies no sirds. Tas beidzās, publikai klusi un domīgi izklīstot.
Skatītāju
atsauksmes

8,0
Dita Jonite
Joprojām izrādās aktuāli diskutēt par sieviešu tiesībām. Neraugoties uz to, ka mūsdienās sievietes strādā, iesaistās politikā un nereti ģimenēs daudzi mājas darbi tiek dalīti uz pusēm. Un tomēr... Ir par ko padomāt joprojām. Patīk Kvadrifronam nepārejoši piemītošā sirsnīgā pašironija, humors un spēja harmoniski sabalansēt nopietno un komisko. Brīnišķīgs aktieru anamblis - gan Nacionālā teātra aktrises, gan kvadrifronieši dzīvo kā vienā elpā. Vēl lielāks brīnums - kamerzāles izrāde arī uz lielās skatuves nav pazaudējusi mazā spēles laukuma surdinētību.