Pētot teātra izteiksmes līdzekļus, režisors Andrejs Jarovojs īpašu uzmanību pievērš tēlainai skatuves valodai, dažādu zīmju saspēlei un personiskai komunikācijai ar skatītāju. Katra izrāde tiek radīta kā īpašs mikrokosmoss ar saviem noteikumiem, radot satikšanās vietu mākslinieka un publikas iztēlei.

Iestudējumā “Malkas ceļi” Andrejs Jarovojs atgriežas pie teātra, kas nav balstīts tekstā. Fiziska un vizuāla izrāde, kur, spēlējoties ar koksnes materialitāti, simetriju un asimetriju, radošā komanda poētiskā veidā runā par cilvēku un kultūru, pētot vecā un jaunā līdzāspastāvēšanas noteikumus, savstarpējās attiecības un attīstības potenciālu. Izrāde-mandala par cilvēka nebeidzamajiem centieniem sakārtot pasauli un – īslaicīgajām uzvarām šajā procesā.