‘’Ivanovs’’ ir pirmā Čehova lielā luga un vienīgā, kuru viņš nosaucis par drāmu. Tālāk jau sekoja “komēdijas‘’- ‘’Kaija’’, ‘’Tēvocis Vaņa’’, ‘’Trīs māsas, ‘’Ķiršu dārzs’’.

Viņa lugas nekad nav nogājušas no pasaules teātru skatuvēm, tieši otrādi, top arvien jaunas un jaunas interpretācijas un katra paaudze tajās atrod atkal kaut ko jaunu, svarīgu savam laikam.

“Tēma par ideāliem un viņu sagrūšanu. Ivanovs jaunībā gandrīz izmisīgi vēlējies būt īpašs, sasniegt kaut ko vairāk, pārveidot pasauli, būt “moderns jauno laiku’’ cilvēks, bet viņš dzīvo sabiedrībā, kurai nav vertikāles. Un tas viņu visu laiku velk atpakaļ pie zemes, pat gribot viņš neko nevar sasniegt, jo katrs viņa solis tiek vērtēts pēc sabiedrības infantilajiem standartiem.

Ivanova iekšējo konfliktu rada izmisīgas vēlmes būt īpašam - un tomēr aptvert, ka viņš ir tikai viens no daudziem un neviens realitātē viņu par īpašu neuzskata.