Tēva nozīme katram no mums dzīvē bijusi dažāda. Mūsu galvenie varoņi pārtapuši tēlos, epizodēs un... dziesmās. Mēs nestāstīsim biogrāfijas, bet kā mozaīkā veidosim skaudri poētisku bildi, kurā ir viss – skumjais, smieklīgais, traģiskais, rupjais (jā, izrādē skanēs arī necenzēta leksika), bērnišķīgais un nekaunīgais. Mūsu privātā pieredze pāraugusi fantāzijā un tai pašā brīdī ļoti noderīgos praktiskos dzīves padomos, ko skatītājs varētu aizgūt un pēc izrādes izmantot savā dzīvē. Galu galā, mūsu tēvi mūs ir mīlējuši, kā nu pratuši. Un neviens nezina, ko īsti par mums pēc gadiem stāstīs mūsu bērni, kurus mēs mīlam, kā nu protam. Izrādē, iespējams, būs trīs daļas, bet ja trešās nebūs, tad ziniet, ka tā nebija vajadzīga. *izrādes sākotnēji plānotais nosaukums “Tēviem”.