Patīkami pārsteidzoša ir Anta Aizupe, kura, būdama ārštata aktrise, ja nepieciešams, gluži kā hameleons spēj pielāgoties teātriem un iestudējumiem.
Sapņotāji
Dailes teātris
Sapņotāji
Kamēr 1968.gada Parīzē gaisā virmo satraucošas idejas par sociālu un politisku atjaunošanos, trīs jauniešiem ir pavisam citas intereses. Teo, viņa dvīņu māsa Izabella un abu kopējais draugs amerikāņu students Metjū nesātīgi iegremdējas kino filmu notikumu un tēlu pasaulē. Tas ir hermētiski noslēgts bezgaisa universs, kas vilina kā narkotikas. Šajā mākslīgi radītajā pasaulē valda viņu pašu izdomātas privātas spēles, pazemojoši pārbaudījumi un savstarpējas cīņas. Vienlīdz dabiski tiek nomestas drēbes un atmesti ieradumi. Taču tas viss beidzas, kad reālā pasaule ārpus Teo, Izabellas un Metjū mājas patvēruma beidzot ielaužas viņu reibinošajā sapņu delīrijā.
Autors
7,8
Režisors
8,0
Aktieris
8,5
Vita Vārpiņa, Juris Bartkevičs, Dārta Daneviča, Artūrs Dīcis, Gints Grāvelis, Mārtiņš Upenieks, Anta Aizupe
Scenogrāfs
6,0
Kostīmi
7,7
Gaismas
8,0
Dramaturgs
7,8
Tulkojums
8,0
Pievienot vērtējumu
Kritiķu
vērtējums
delfi.lv - Anna Andersone
Šādi izrādes kontekstā jaunu nozīmi iegūst viens no zināmākajiem 1968. gada nemieru saukļiem "Zem asfalta ir pludmale", ko izrādē Anta Aizupe ar krāsas baloniņu uzpūš uz sienas un kas rezonē arī šodien, kad sabiedrībā joprojām pastāv neiecietība pret citādumu – seksualitātē, ādas krāsā, reliģijā, dzīvesveidā. "Sapņotājos" Laura Groza-Ķibere turpina visām savām izrādēm tuvo tēmu un runā par citādo, uzmanīgi un ar pietāti uzsverot – tieši tajā atklājas cilvēcība.