Kalpones
Dailes teātrisKundzes nav mājās, un viņas kalpones māsas Solanža un Klēra izspēlē fantāzijas par savas kundzes nogalināšanu. Mainoties vietām un iejūtoties gan saimnieka, gan kalpa situācijā, viņas maina drēbes, valodu un uzvedību. Lomu spēles un sajauktas identitātes, fantāzijas par noziegumu un sodu, iekāri un varaskāri – tas ir izsmalcināti sadomazohistisks rituāls, kurā nozīme ir katrai detaļai. Viņas vada nepiepildītas ilgas un sapņi, kurus labāk būtu paturēt noslēpumā. Sakāve var būt salda un sāpīga reizē. Savu jūtu un iedomu cietumā kalpones vēlas būt skaistas, laimīgas un brīvas. Taču tā ir ļoti bīstama spēle.
Galerija
Komanda
Performanti
Radošā komanda
Autors | Žans Ženē |
Kostīmu māksliniece | Ilze Vītoliņa |
Režisors | Viesturs Meikšāns |
Scenogrāfs | Viesturs Meikšāns |
Tulkotāji | Viesturs Meikšāns Gita Grīnberga |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
“Teātra” šajā iestudējumā ir ļoti daudz, un teatralizācija attīstīta vairākos līmeņos, kā jau tas iezīmēts arī lugā. Kalpones spēlē kundzi, lomām nemitīgi mainās varmāka un upuris, iedomas un fantāzijas tiek uzdotas par realitāti, klātesoša ir nāves priekšnojauta, kas mijas ar spēli par nāvi, tiek runāts par noziegumiem kā taisnības uzvaras ieroci... Turklāt lomas iedalītas trim spožām aktrisēm no Dailes teātra talantu zvaigznāja: Ievai Segliņai (Klēra), Ilzei Ķuzulei-Skrastiņai (Solanža) un Rēzijai Kalniņai (Kundze). Nav iespējams negribēt ko tādu redzēt.
Noskatoties Spēles ar Jūliju un Kalpones atkārtoti, turklāt vairākas reizes katru no tām, radās intuitīva, bet pārliecinoša sajūta par vienojošo abos iestudējumos – determinisms un sacelšanās, spēles ar varu un varas spēles, izlaušanās. Tēmas, kuras, iespējams, režisoru Viesturu Meikšānu nodarbina šajā viņa daiļrades posmā.
Šīs kalpones ir brutālas – no viņu mutes pat uzruna «kundze» izskan kā lamas. Režisors Viesturs Meikšāns Dailes teātrī iestudējis Žana Ženē lugu Kalpones