Pēc 15 gadu prombūtnes Jans atgriežas pie savas mātes un māsas, kuras pelna iztiku, savā viesnīcā nogalinot vientuļos un bagātos tūristus. Kad Jans saprot, ka paša māte un māsa viņu vairs neatpazīst, viņš kļūst ne vien par viņu ķīlnieku, bet par svešinieku pats savās mājās. Vai ir vērts atklāties tiem, kas mūs ir nogalinājuši savās domās? “Ja cilvēks grib, lai viņu pazīst, viņam vienkārši ir jāpasaka, kas viņš ir. Ja viņš klusē vai melo, viņš nomirst viens un viss, kas ir ap viņu, ir nolemts nelaimei. Cilvēks, kas stāsta patiesību, protams, arī nomirs, bet tikai pēc tam, kad būs palīdzējis dzīvot gan sev, gan citiem.” (A.Kamī)