Spēle par Iliādu ir aicinājums uz nenopietnu sarunu par nopietno. Poēmas “Iliāda” pamatā ir sengrieķu varoņu dziedājumi. Izrāde ir dziedājums par neprātu, par cīņas bezjēdzību un absurdu. Nekas nav mūžīgs uz zemes, tādēļ it visā ir jārod iespēja svinēt dzīvi.