1994. gadā dienasgaismu ieraudzīja itāļu rakstnieka, dramaturga, žurnālista, esejista, literatūras un mūzikas kritiķa, intelektuālo sarunu šovu vadītāja Alesandro Bariko trešais sacerējums ar nosaukumu “Novecento”, kas tulkojumā no itāļu valodas nozīmē “Tūkstošdeviņsimtais” jeb “Divdesmitais gadsimts”. Taču hronoloģijai un kalendāram ar to nav nekāda sakara: Novecento – galvenā varoņa iesauka, un tas ir tikai viens no neparastajiem valodas āķīšiem tulkotājiem, kas pieķērās šim patiesi brīnišķīgajam stāstam: valdzinošam, smieklīgam, aizkustinošam, nedaudz skumjam… un iedvesmojošam. 

1900. gada pirmajā dienā uz kuģa “Virdžīnija” citronu kastē atrada zīdaini. Zēns kļuva par izcilu pianistu, lai gan spēlēt neviens viņu nebija mācījis. Okeāna un klavieru dēls Novecento ne reizi nebija izkāpis krastā, bet nodzīvoja ceļojumiem un piedzīvojumiem piepildītu dzīvi: viņa mūzikā skanēja Parīze un Londona, Āfrika un Arktika… Novecento apbūra klausītājus un uzbūra savas vēlmes, atskaņoja “kaut kādas savas notis” un izspēlēja muzikālo dueli ar “džeza izgudrotāju”… Viņš aizgāja kopā ar savu pasauli, kas bija kuģis, taču leģenda – tā palika.

Šī luga vairākkārt iestudēta Itālijā, Sanmarīno, Francijā un citās Eiropas valstīs. 1998. gadā ekrānos parādījās itāļu režisora Džuzepes Tornatores filma “Leģenda par pianistu” ar Enio Morikones mūziku, kas saņēma daudzus apbalvojumus, t.sk. “Zelta globusu” par oriģinālo skaņu celiņu (saundtreku). Kad grāmata tika pārtulkota krievu valodā, krievu aktieris un režisors Oļegs Meņšikovs izveidoja monoizrādi “1900.” (2008), kas izraisīja milzīgu kritiķu un publikas interesi.  

Kuģa “Virdžīnija” pianista stāstu Rīgā uz skatuves pirmo reizi iestudēja Dmitrijs Petrenko: 2016. gadā Spīķeros notika koncertizrādes “Novecento” pirmizrāde, kurā pianista lomu atveidoja Vestards Šimkus, bet stāstnieka lomā iejutās  Kristaps Ķeselis (Latvijas Nacionālais teātris) latviešu versijā un Maksims Busels –krievu.

Iestudējums Rīgas Krievu teātrī – nav nedz atkārtojums, nedz arī Dmitrija Petrenko projekta rekonstrukcija, bet pilnīgi jauna izrāde ar jaunu radošo komandu (kaut gan skatītāji atkal varēs redzēt Maksimu Buselu); par pianistu kļūs Uldis Marhilevičs. Alesandro Bariko muzikālajai līdzībai ir ļoti daudz nokrāsu, un tā pieļauj visdažādākos traktējumus. Rīgas Krievu teātra versija ir vēl viens leģendas par Okeāna pianistu lasījums.