Vladislava Nastavševa iestudējuma “Cerību ezers aizsalis” Jaunajā Rīgas teātrī ideja ir mēģinājums, dvēseliski un fiziski atkailinoties, piešķirt personiskajam stāstam vispārinājumu.

Izrāžu diptiha otrajā daļā "Cerību ezers aizsalis" režisors Vladislavs Nastavševs turpina paša personības izpēti, šoreiz pievēršoties vecmāmiņas lomai tajā.

Daudziņš kā aktieris ir advokāts savai ne visai simpātiskajai varonei

Vladislava Nastavševa jaunākā izrāde balstās uz trim vaļiem – atmiņām par Omi, refleksiju par seksualitāti un vientulību, kā arī pašironiju par radošo procesu

Nastavševu no pilnīga narcisa atšķir tas, ka viņš tomēr spēj būt arī pašironisks. Nedaudz, bet spēj.

JRT izrāde Cerību ezers aizsalis — personisks stāsts par radošo krīzi

Izrādes tēma ir režisora profesija un matērija.