“Ilūzijas” patiesi ir luga par visbūtiskāko. Šajā Viripajeva tekstā vārds “mīlestība” visdažādākajās formās un locījumos atkārtojas vairāk nekā 100 reizes. Kā mantra. Kā mēģinājums fiksēt šo cilvēka dzīvē svarīgāko sajūtu. Vai arī tās ilūziju. Aktieri stāsta stāstus, vienu pēc otra. Katrs nākamais – maina iepriekšējā jēgu. Tie ir stāsti par diviem pāriem, ģimenes cilvēkiem, kas laimīgā laulībā nodzīvojuši ilgu mūžu. Taču, jo vairāk stāstu mēs uzzinām, jo trauslāka kļūst viņu pasaule. Līdz tā kļūst nedroša un sairst acu priekšā