Itāļu mūsdienu dramaturgs Fausto Paravidino lugu “Divi brāļi” uzrakstījis 24 gadu vecumā un nosaucis to par mazo traģēdiju piecdesmit trijās dienās. Mārtiņš Eihe teic “Luga kaut kādā ziņā ir par mīlestību un par to, kā cilvēki nespēj tikt galā ar savām jūtām, un pie kā tas viss noved.” Stāsts norisinās kādā dzīvoklī, kur brāļu Ļeva un Borisa savstarpējas uzticēšanās un ikdienišķo rūpju pasaulē ielaužas Ērika un izjauc līdzsvaru šķietami sakārtotajā ikdienā un attiecībās. Šķiet, ka brāļi uzstājīgi un pat uzmācīgi sargā viens otru no ārpasaules – sākumā tas ir Boriss, kurš mēģina pasargāt jaunāko no mīlestības un pieķeršanās, vēlāk aizbildniecības hierarhija apmet kūleni, un tas ir Ļevs, kurš greizsirdīgi cenšas saglabāt pastāvošo status quo. Ko var ziedot brāļu mīlestības dēļ? Vai tas, kā dzīvojam, ir patiesības vai melu spēle?