Antīkās mitoloģijas sižetu – spilgtu, trāpīgu, kaislīgu – burvība nav apdzisusi vairāk nekā divtūkstoš gadu laikā. Nav jābrīnās, ka tie ik pa laikam parādās mūsdienu literatūrā, filmās, izrādēs. Savulaik sengrieķu autorus šie stāsti iedvesmoja ne tikai izpausties radoši, bet arī sacensties. Tā notika arī 431. gadā p. m. ē. Dionīsa teātrī, kad šādās dramaturgu sacensībās Eiripīds iepazīstināja ar savu „Mēdeju”, – kā izrādās, vienīgo līdz mums nonākušo viņa lugu tetraloģijas daļu.

Varenā burve Mēdeja, ķēniņa Kolhida meita un Saules dieva Heliosa mazmeita, palīdzēja Jāsonam iegūt zelta aunādu. Iemīlējusies argonautu vadonī, viņa aizbēga viņam līdz un kļuva par viņa sievu. Taču pagāja neliels laiks un Jāsons jau lūkojas pēc citas viņš vēlas precēties ar ķēniņa Kreonta meitu, tajā pašā laikā Mēdejai ar abiem dēliem draud izraidīšana...