Kādā vēlā rudens vakarā Busigins un Silva nokavē pēdējo vilcienu. Kad neviens no apkārtējo māju iedzīvotājiem savas durvis neatver, viņiem nākas likt lietā visu savu izdomu, lai nebūtu nakti jāpavada uz ielas. Un tad viņi pieklauvē pie Sarafanova durvīm…

A. Vampilova (1937-1972) lugas ieņem nozīmīgu vietu krievu literatūrā, taču dramaturga karjeras ceļš ir bijis ļoti ērkšķains, dzīves laikā viņa darbi tika iestudēti tikai provinces pilsētās. Kā min G. Poliščuka „Neskatoties uz „tautas ienaidnieka” dēla sūro bērnību (Vampilova tēvs tika nošauts lēģerī neilgi pēc dēla dzimšanas), dramaturgs ļoti pārdzīvoja savu lugu iestudēšanas aizliegumu Maskavā, nebeidzamo cīņu ar cenzūru, kā arī pārmetumus par sižetu samākslotību un padomju cilvēku apkaunojošu tēlu radīšanu.”

G. Poliščuka izvēlējusies iestudējumu veidot savdabīgā vidē, sava veida pamestā pilsētā, kur joprojām dzīvo cilvēki, bet vēlas no tās tikt prom. Režisore iedvesmu smēlusies Andreja Tarkovska filmā „Stalkers”, kurā darbība notiek noslēpumainā vietā, kas tiek dēvēta par zonu. „Mūsdienu Krievija – tā atkal ir baisa eksperimenta zona, kuru krievu literatūrā aprakstījuši tādi autori kā Bulgakovs, Zamjatins, Platonovs,” piebilst režisore.