"Sapnis vasaras naktī" - Viljama Šekspīra luga, kuras nosaukums jau vien rada vēlmi paceļot pa savas fantāzijas līkločiem. Un kāpēc gan tieši 4.kursā aktieriem un režisoriem nepamēģināt paspēlēties ar šķietamību un realitāti? Ja mēs šodien sapņojam vai domājam par vienu lietu, vai rīt tā būs tā pati vai jau cita? Lai vai kā arī tas viss izvērstos, varbūt tomēr pēdējā pieturzīme ir jāliek jautājuma zīme?