"Kaštanka" liek minēt, kurš no vairākiem atsevišķi stāstītajiem stāstiem ir galvenais. Varbūt – stāsts par suni, kurš nerunā cilvēku valodā, bet jūt kā būtne ar dvēseli.
Katram no mums ir Mājas. Bieži vien tā nav vieta, kurā mēs dzīvojam, bet vieta un laiks, pēc kuriem ilgojamies. Tās var būt diezgan neizskaidrojamas un visbiežāk arī nesaprotamas jūtas citiem – kā var ilgoties pēc kaut kā tāda. Bet tikai mēs paši zinām, kāpēc gribam nokļūt tur, kur nokļūt bieži vien vairs nav iespējams. Šī būs izrāde par to, cik ļoti katrs no mums grib nokļūt Mājās.”
| Režisors | Dmitrijs Petrenko |
"Kaštanka" liek minēt, kurš no vairākiem atsevišķi stāstītajiem stāstiem ir galvenais. Varbūt – stāsts par suni, kurš nerunā cilvēku valodā, bet jūt kā būtne ar dvēseli.
Īpašu gandarījumu sagādāja Dmitrija Petrenko veiksmīgi realizētā ideja – Antona Čehova “Kaštanku” iestudēt bez vārdiem. Rēķinoties ar specifiskiem bezvārdu teātra noteikumiem, šajā versijā stāstam likti citi akcenti, taču pats būtiskākais ir saglabāts: centrā ir Santas Didžus atveidotā kucīte Kaštanka. Stāstam iespējams sekot tieši ar šīs siltās, jūtīgās un omulīgās sunītes acīm un sirdi.