Sigizmunds Kržižaņevskis “Neiekostais elkonis” “Nedēļas pārskats” izveidoja aptauju, kuru izsūtīja abonentiem līdz ar jaunāko laikraksta numuru “Jūsu mīļākais rakstnieks, vidējie nedēļas ienākumi, dzīves mērķis.” Šķirojot materiālus, starp daudzajām aizpildītajām anketām bija arī veidlapa Nr. 11111, kura kādu laiku paklejoja pa šķirotāju pirkstiem, bet tā arī neatrada sev piederīgu mapi. Veidlapā Nr. 11111 iepretī iedaļai “Vidējie ieņēmumi” bija ierakstīts “0”, bet pie jautājuma “Kas ir jūsu dzīves mērķis?” – skaidriem, apaļiem burtiem “Iekost sev elkonī.” Sigizmundu Kržižaņevski (1887-1950), kurš pasaules literatūrā tiek pielīdzināts Kafkam, Borhesam un Harmsam, līdz pat 1988. gadam par nepublicējamu padarīja Maksima Gorkija verdikts par rakstnieku “pārlieko intelektualitāti” “Ja arī atradīsies izdevējs viņa stāstiem, tad tie viennozīmīgi izmežģīs dažas labas jaunas smadzenes, bet vai šis pēdējais ir vajadzīgs?” Viegli koķetējot ar Maksimu, es teiktu – JĀ.