“Es biju ļoti ziņkārīgs bērns un izlēmu izmantot jebkuru gadījumu, ko liktenis man piespēlēja, lai pētītu cilvēkus un viņu īpatnības, jo visi cilvēki ir unikāli un neatkārtojami, bet dzīve mēdz būt tik interesanta un brīžiem īsa.” (Sergejs Uhanovs) Vladislava Nastavševa izvēle iestudēt sava vienaudža, krievu autora Sergeja Uhanova stāstu krājumu “Melnā sperma” nav nejauša – tajā skartajām tēmām režisors savās izrādēs pievērsies jau agrāk. Īsās noveles, kuru centrā ir spilgti personāži un dzīves pabērni, gluži harmsiskā noskaņā uzbur absurdas, daudzslāņainas un provokatīvas ainas, atklājot naivumu, jūtīgumu un seksualitāti, un runā tieši, pat skarbi, par dzīves ne tik pareizajām un politkorektajām pusēm, to varoņiem neslēpjoties un nekaunoties. Tie ir stāsti par attiecībām, izjūtām un sevis apzināšanos, jauniem cilvēkiem pieaugot. Izrāde veidota kā atmiņu stāsti par jauna cilvēka pieaugšanu kādā Sibīrijas ciematiņā 20. gadsimta 80. gadu beigās. Izmantoti krājuma “Melnā sperma” stāsti “Melnā sperma”, “Zirja”, “Zvirbuļpeža jeb Tev jāmainās”, “Jukusī”, “Dievu nams”, “Īpatnējā Olga”, “Žeņečka Čurajevs”, “Perfekts mazulis”.