Provinces pilsētā izglītota ģimene pulcē ap sevi vietējo inteliģenci. Olga ir skolotāja, kurai darbs nesagādā prieku, lāsi pa lāsei izsūcot gan spēku, gan jaunību. Maša jūtas nelaimīga savā laulības dzīvē, kaut arī vīrs viņu padevīgi mīl. Irina sapņo par piepildītu dzīvi, taču nevar atrast cilvēku, kuru spētu iemīlēt. Viņu dzīves drāma slēpjas nevis liktenīgos notikumos, bet gan ikdienišķajā dzīves tecējumā - tās dzīves, kura mēdz aizplūst garām, kamēr mēs runājam par to, kā labāk dzīvot. Un bezdibenis starp sapņiem un realitāti kļūst arvien dziļāks. Kaut arī pats autors, kā vienmēr, bija pārliecināts, ka sarakstījis „jautru komēdiju", „Trīs māsas" ir poētisks, rūgta optimisma pārpilns stāsts. Luga, kas rakstīta pēc Maskavas Dailes teātra pasūtījuma (1900), nu jau vairāk nekā 100 gadus nepazūd no pasaules teātru skatuvēm, atgriežoties arvien jaunās skaņās - iemiesojot dzīves poēziju, pēc kuras joprojām turpinām ilgoties.