Spēlmaņu Nakts 14/15 nominanti
Vaņa*
Ģertrūdes ielas teātrisIzrāde, kas tapusi pēc Antona Čehova lugu “Tēvocis Vaņa” un “Mežainis” motīviem, runā par neatlaidīgiem un varbūt pat izmisīgiem cilvēka laimes un mīlestības meklējumiem. Tēvoča Vaņas, viņa krustmeitas Sofijas un ārsta Astrova dzīve lauku īpašumā rit savu gaitu līdz brīdim, kad no pilsētas turp pārceļas Soņas tēvs ar savu jauno sievu Jeļenu. Mierīgā ikdiena sašķīst pēkšņi uzbangojušu kaislību un neatbildētas mīlestības lauskās. Laiks iet, spriedze aug, un plauktā guļ revolveris.
- Sezona
- 2014 / 2015
- Pirmizrāde
- 15. decembrī, 2014.
- Atrodas izlasēs
Komanda
Performanti
Radošā komanda
| Autors | Antons Čehovs |
| Horeogrāfs | Karls Sakss |
| Režisors | Andrejs Jarovojs |
| Scenogrāfs | Andrejs Jarovojs |
Skatītāju vērtējums
Kritiķu viedoklis
Garlaicības un nekā nenotikšanas brīži ir tie, kas visbiežāk tiks izgriezti gan no mākslas darba, gan atmiņas un atmesti kā mazāk svarīgi. Un tieši šis aspekts, kas, neraugoties uz to, ka pirmizrādē „Vaņa*” šķita vēl īsti nenogatavināta un neiespēlēta, ļauj saskatīt šīs interpretācijas potenciālu.
Neraugoties uz fabulas un naratīva apzinātu fragmentāciju, ko “sašķeļ” vai paspilgtina epizodiska aktieru ekspresija īpašā kustību partitūrā, Čehova lugas tēlu attiecības un konflikti pamatā izspēlēti smalkā reālpsiholoģiskā teātra stilistikā.
Atļaušanās garlaikoties. Tā ir mūslaiku izvirtīgā izklaide ikdienas dīkdienībā katram pašam savos domu krātiņos. Ģertrūdes ielas teātrī (ĢIT) tapusi izrāde „Vaņa”, kuras pamatā ir vairāk nekā 100 gadus atpakaļ radīta Antona Čehova luga „Tēvocis Vaņa”. Stāsts ar režisora Andreja Jarovoja virsuzraudzību ir pārtapis par epizožu virknējumu, kur cilvēks meklē atbildi uz savu dzīves jēgu, ik pa brīdim plaukstā satverot revolveri kā risinājumu domu un emociju strupceļiem.
Recenzija par Ģertrūdes ielas teātra izrādi “Vaņa” Andreja Jarovoja režijā