„Es karu skatos, tas pat mani ietekmē, bet es to neuztveru nopietni. Es to nevaru uztvert nopietni, kamēr tas neatrodas man līdzās. Ja tas atrastos man līdzās, visticamāk, es bēgtu un atstātu savu māju un pagalmu par rotaļu laukumu karotājiem. Bet, pat ja man nebūtu iespējas atstāt savu māju, es tik un tā karu neuztvertu nopietni. Es no bailēm zaudētu prātu, jo mans prāts vēlas skaidrojumus, un Ukrainas karš parāda, ka tos nevar iegūt,” par sava darba ideju stāsta dramaturgs Matīss Gricmanis.