Izrāde pēta mūsdienu cilvēka spēju iziet ārpus ierastās komforta zonas augstāku mērķu vārdā, un tās veidotāji sola arī skatītājiem neierastu pieredzi.

Sākotnējā izrādes ideja 2013.gada sākumā radusies horeogrāfei Olgai Žitluhinai kopā ar komponistu un ilggadēju sadarbības partneri Juri Kaukuli, kuri to noformulē šādi: „Par to, kā iziet no tumsas; vajag sevi tajā sajust līdz kaulam, lai saprastu, kur ir ceļš ārā no tās. Izaicinājums – panākt to, ka skatītājs tiek ievilkts mūsu ceļā ārā no tumsas, nāk, kustās mums līdzi.”

Izrādes ideju ģenerēšanas procesā kā literārais ideju avots tiek piesaistīts Henrika Ibsena „Brands” – dramaturģijas klasikas šedevrs. Izrāde gan nesekos lugas sižetam, bet par vienu no būtiskiem jautājumiem gan izrādē, gan tās radīšanas procesā kļuvis hrestomātiskais Branda moto: "Tiks piedots – ja tu neiespēji, bet mūžam ne – ja negribēji". Vai arī mūsdienās katram kādā savas dzīves posmā jāizcīna cīņa ar tumsu, jākāpj kalnā un jākrīt bedrēs, no kurām atkal jāizrāpjas? Vai izrādes dalībnieki mākslas vārdā spēs pārkāpt paši sev pierasto garīgā un fiziskā komforta zonu? Un vai šāds upuris vispār ir nepieciešams? Šie ir jautājumi, kuru atbildi varēs meklēt un atrast tikai pašā izrādē. Laikmetīgās dejas izrādes „Ārā” ieceri par vienu no četrām laureātēm 99 projektu konkurencē atzina Starptautiskā Ibsena stipendiju konkursa žūrijas komisija, kas savā lēmumā rakstīja: „Projekts demonstrē iespaidīgu un radošu ieskatu attiecībās starp tekstu, teātri un deju.”

Līdz pat pirmizrādei noslēpumā tiek turēts telpas iekārtojums un skatītāju novietojums attiecībā pret dejotājiem, bet izrādes veidotāji sola, ka tas arī skatītājiem ļaus izkāpt no ierastajiem izrāžu skatīšanās rāmjiem.