Izrādē “Par Dieva dēla sejas koncepciju” itāļu mākslinieks Romeo Kasteluči pievēršas Rietumu kultūras ikonai Jēzum Kristum. Izrādes centrā ir Renesanses mākslinieka Antonello de Mesinas gleznotā Jēzus skatiens, kas vēro hiper-reālistisku epizodi uz skatuves. Tur dēls aprūpē slimo tēvu, kas pats vairs nespēj kontrolēt savu ķermeni. Monotonā darbību secība, kas norit teju pilnīgā klusumā, ir divu vistuvāko cilvēku saruna, pilna nevarības, mīlestības, līdzjūtības, dusmu, cieņas un pazemojuma. Laikam ritot, katrs dēla pieskāriens tēvam iegūst aizvien dziļāku nozīmi.

Jēzus vēro arī ikvienu no mums, zālē sēdošajiem. “Skatītājiem ir sajūta, ka viņa izteiksme nepārtraukti mainās. Tomēr tā nav tiesa. Patiesībā tas ir skatītājs, kas mainās brīdī, kad sāk ielūkoties pats sevī”, tā Kasteluči. Šī dziļas cilvēcības caurstrāvotā izrāde ir oda līdzjūtībai, meditācija par mākslas dievišķo spēku, mūsu baiļu, bezspēcības un ticības pārbaudījums. Šī, iespējams, ir Romeo Kasteluči personiskākā saruna ar Dievu.