“Naida radio” rekonstruē nepilnas divas stundas garu Ruandas galvaspilsētas Kigali radio stacijas Radio-Télévision Libre des Mille Collines pārraidi 1994. gadā. Pēc formāta tā nedaudz līdzinās mūsu LR1 “Pēcpusdienai” – mūzika, ziņas, aktualitātes, sarunas studijā, klausītāju zvani. Tikai pārraide, kas atdzīvināta izrādē, notiek Ruandas genocīda laikā, kad trīs mēnešos valstī tika nogalināts vairāk nekā pusmiljons tutsi cilts piederīgo, kā arī mērenie huti. Starptautiskā sabiedrība genocīdu nenovērsa un arī neapstādināja, līdz tas izbeidzās pats.

RTLM studijā – visnotaļ patīkami pārraides vadītāji, tā laika Rietumu un afrikāņu hiti, politiskās, laika un sporta ziņas un visam pa vidu – musināšana uz rasistisku nogalināšanu. Studijā neticami dabiski sadzīvo akls naids un radio dīdžejiem tik raksturīgā viegli rotaļīgā intonācija. Informatīva rakstura paziņojumi par to, kur var atrast un nogalināt kārtējo “tarakānu bandu” (genocīda laikā tutsi ļaudis saukāja par tarakāniem), mijas ar nevērīgu tērzēšanu, smiekliem, alu un cigareti.

Tas, ko mēs redzam uz skatuves, ir patiesība. Visi varoņi ir reāli, katrs vārds ir pateikts, ikviena dziesma – atskaņota precīzi tajā ētera minūtē stiklotajā radio studijā, no kuras koordinēja šaušalīgo noziegumu pret cilvēci.

Izrādes unikalitāte slēpjas detaļu precizitātē un skrupulozajā izpētē, kas veikta Kigali radio arhīvos un tiesas materiālos (visi radio pārraides veidotāji ir tiesāti Ruandas tribunālā). Tomēr izrādes lielākais spēks ir tajā, ka režisors Milo Rau apzināti atsakās runāt par vainīgajiem un upuriem. Pašam saglabājot neitrālu pozīciju, viņš atstāsta konkrētu notikumu, kura sekas joprojām ir jūtamas, aicinot saprast, ka tā nav pagātne. Šie konflikti vienmēr ir līdzās un vienmēr atgriezīsies.