Pie bijušās astronomijas skolotājas Ilgas ierodas viņas 20 gadus neredzētais mazdēls Pauls. Garās dzīves laikā ir piedzīvoti daudzi zaudējumi, un tādēļ Ilga savā prātā atgriežas pagātnē, kas visiem klātesošajiem dod iespēju aizceļot pagājušajos 80-ajos gados. Mīļā miera labad un iekārotā vecmāmiņas dzīvokļa dēļ mazdēls ir gatavs pat imitēt dzīvi, kāda tā reiz bijusi. Taču notiek kas neparedzēts - jo tuvāk viņš iepazīst savu vecmāmiņu un padomju laika gaišos ideālus, jo grūtāk viņam ir spēlēt šo teātri. Tas ir smieklīgi lirisks stāsts ar nostaļģiju pēc tā, kas vairs nekad neatgriezīsies utopiskajiem ideāliem, cerībām uz jaunu dzīvi, ticību līdzpilsoņiem. Vienkāršā cilvēka ikdienas dzīve, viņa sapņi un vilšanās, mīlestība un ticība par vēsturi var pastāstīt daudz vairāk nekā politiskie dokumenti un lēmumi.