Kāds cilvēks no letu apmetnes nonāk vācu zemēs, iemācās lasīt un jau kā Eiropas kultūras pārstāvis atgriežas dzimtajā pusē. Viņš kļūst par tulku starp letu apmetnes iemītniekiem un vāciem, kuri, kopīgu interešu vadīti, aicina letus uz Rīgu, uz izrādi, kas slavina kristiešu Dievu. 13.gadsimta Livonijas ikdienā savijas letu un līvu, vācu un latīņu valodas, parašas un pasaules izpratne, lai veidotu mūsu - latviešu - vēsturi. Gatis Šmits un seši JRT aktieri mēnesi konsultējās ar antropoloģijas, etnogrāfijas, vēstures, valodniecības, arheoloģijas, teoloģijas, mūzikas, folkloras speciālistiem, lai uzzinātu visu iespējamo par šo laiku un no tā radītu jaunu izrādi – nevis vēsturisku liecību, bet fantāziju par pirmsākumiem. Zinātne interpretē faktus, izvirza hipotēzes, saprot kopsakarības, bet nepalīdz „ieraudzīt” dzīvi, kāda tā bija senatnē. Drīzāk otrādi – jo vairāk mēs uzzinājām, jo grūtāk bija iztēloties. Tāpēc, veidojot izrādi, mēs vēstures faktus un teorijas atstājām aiz mēģinājumu telpas durvīm.