Neprātīgi mīlošā, greizsirdīgā, asiņainā, slepkavīgā Mēdeja - tas ir teātris, tāda ir teātra būtība. Divas Mēdejas un divas aktrises. Naids un mīlestība, aizvainots lepnums un atmiņas par pagātni. Mirklīgais paiet. Cilvēka būtība paliek. Izrāde ir kā dzīve. To nevar apturēt. Dzīve arī ir teātris, tikai tajā neko nevar nospēlēt vēlreiz. Bet tā ir mana dzīve un citas nav. Vai bija to vērts? Šī ir Lilitas Ozoliņas dāvana skatītājam un aktrises pateicība Sargeņģelim par savu likteni.