No senlaikiem līdz mūsu dienām saglabājies Sofokla izteikums - savās lugās viņš parāda ļaudis tādus, kādiem tiem būtu jābūt. Sofokla tēli ir monumentāli un viengabalaini, bet dievi ir allaž taisnīgi. Antigones un Kreonta konflikts, Antigones ētiskais spēks un Kreonta pārstāvēto principu pretspēks, sadursme starp rakstīto un nerakstīto likumu - traģēdijas mitoloģiskais ietērps ir plīvurs, zem kura slēpjas mūsu bailes, ciešanas, negods un sapņi. Laiks, kad sengrieķu traģēdijas klasiķis rakstīja savus darbus, bija trauksmains. Tāds tas ir arī tagad. Pēc režisora ieceres, izrādes darbība notiek 2033. gadā pēc kārtējiem lokālajiem kariem. Varbūt ir pienācis laiks atkal atcerēties piemirstos antīkās pasaules vēstījumus?