19.gadsimta vidus, Pēterburga. Stāsts par krievu muižnieku, kurš visu savu dzīvi, figurāli izsakoties, pavada tā arī „neizkāpjot no gultas”. Pretēji klišejiskai interpretācijai, kurā Oblomovs tiek uzskatīts par slinkuma simbolu (līdzīgi „Sūnu ciemam”, tikai krievu variantā), mums šis stāsts vairāk rādās kā ļoti poētiska un filozofiska līdzība par dzīves eksistenciālo trauslumu.