Kad cilvēkam ir 18 gadi, viņš raugās uz dzīvi pavisam citādi nekā tad, kad viņam ir ap 70. Četri dažāda vecuma dramaturgi pēta četras dažādas paaudzes. Visus personāžus skatītājs sastop kādā viņiem ekstrēmā dzīves brīdī - dienā, kad visus Zemes iedzīvotājus skar Saules aptumsums. Vai tas ir iemesls eksistenciāliem secinājumiem un attiecīgiem lēmumiem? Un vai mēs vispār vēlamies skatīties debesīs, kur ir tik daudz nezināmā un biedējošā?