Eksperimentāli instrumentālās dejas izrādes "Bez vadiem" pamatā ir cieņa pret skaņu, mīlestība pret kustību un tikai saulaina, pozitīva domāšana. Izrāde par trim domubiedriem, kas risina savstarpējās attiecības, cīnās ar vientulību un mēģina piespēlēt viens otram.

"Nekas nevar būt labāks par saulainu dienu, kad mēs satiekamies. Kaut gan dažreiz liekas, ka pilnīgi noteikti var. Bet laikam tomēr nevar, jo man nepatīk būt vienam. Bet dažreiz patīk. Kaut arī dažreiz nepatīk, bet tā sanāk. Bet dažreiz sanāk tā, ka vajag būt ar visiem, bet gribas būt vienam. Taču es nevaru bez viņiem. Viņi nevar bez manis. Mēs nevaram viens bez otra. Vai arī es varu bez viņiem, bet viņi bez manis – nē, jo es jau varu būt pats ar sevi, taču viņi var būt tikai kopā... Mēs katrs nosakām sava vada garumu."