Izpratne par mieru pasaulē ir acīmredzami mainījusies, ja Olimpisko spēļu atklāšanas diena vēsturē tiek ierakstīta arī kā jauna militāra konflikta starp Krieviju un Gruziju aizsākums. Šoks. Bailes. Dusmas. Negribot jāuzdod sev jautājums - kas notiks rīt? Vai ir vēl palicis kas tāds, uz ko varam paļauties? Kā palikt cilvēkam, neskatoties uz apstākļiem? Vai karš vajadzīgs tāpēc, lai mums atņemtu visu un ļautu saprast, kas esam, vai tieši pretēji - tas neatgriezeniski iznīcina cilvēku? Žurnālists un dramaturgs Aleksejs Ščerbaks bijis Afganistānā specvienības sastāvā līdz pat 1989. gada februārim, kad no turienes tika izvests pēdējais bataljons. Viņš strādājis par krāvēju Rīgas ostā, sagādnieku celtniecības firmā, režisoru un scenāristu reklāmas aģentūrā, žurnālistu un nesen nolēmis paeksperimentēt ar dramaturģiju. Eksperiments izdevās veiksmīgs (A.Ščerbaka pirmā luga „Noķert apustuli" (2006) ieguvusi vairākas starptautiskas godalgas), tādēļ autors nolēma turpināt. Un labi vien ir, ka tā. Izrāde bija Dailes teātra 9. studijas diplomdarbs.