Teiksmainās Ilīrijas krastā pēc kuģa avārijas nonāk Viola un, lai drošāk varētu doties dvīņubrāļa Sebastiana meklējumos, pārģērbjas par jaunekli Cezario. Viltus Cezario iemīlas pilskundze Olīvija, kuru mīl Ilīrijas hercogs Orsino, pret kuru savukārt nespēj palikt vienaldzīga Viola... Kamēr augstdzimušie mīlētāji dzenas viens otram pa pēdām, savas un citu sirdslietas kārto arī Olīvijas pils ļaudis Marija, sers Tobijs un sers Andrejs, pie reizes veikli mānīdami uzpūtīgo pils pārvaldnieku Malvolio. Režisors Andress Lepiks sola, ka jautrības iestudējumā netrūks, bet galvenais - nebūs nekādas moralizēšanas „Ja sākumā sastopam vientuļas, sašķeltas dvēseles un lauztas sirdis, tad beigās dejo vismaz divi, ja ne trīs laimīgi laulātie pāri. Taču āksts Feste dziesmā cildina pašu dzīvi (nevis laulību!) - luga un izrāde ir slavinājums dzīvespriekam un aicinājums dzīvot ar vaļā acīm!".