Slavenā jautājuma pārfrāzējums vai talants ir tas, kas nosaka cilvēka likteni, vai liktenis izvēlas talantu?

1834. gadā Pjotrs Jeršovs, astoņpadsmit gadus vecais Pēterburgas universitātes Filozofijas un Juridiskās fakultātes students, parādīja savam literatūras pasniedzējam kādu manuskriptu... Lūk, tā pasaka «Zirdziņš Kuprainītis» satikās ar savu pirmo lasītāju. Tālāk sekoja sajūsma no studentu puses un – uzmanība no paša Aleksandra Puškina, kurš nospēlēja svarīgu lomu «Zirdziņa Kuprainīša» liktenī divkārt.

Jeršovs sāka domāt par savu pasaku, kad pirmo reizi izlasīja Puškina pasakas. Pēc daudzu kritiķu domām, pasakas pirmie četri pantiņi jaunajam Toboļskas dzejniekam nemaz nepieder un tas esot Aleksandra Puškina uzmetums, kurš ir lasījis Jeršova manuskriptu. Vai tā tas tiešām ir – paliek vien minējums, tomēr ir zināmi vārdi, kurus Puškins veltījis «Zirdziņa Kuprainīša» autoram «Tagad šo sacerējuma žanru es varu arī pamest.»

Sacerējuma pamatā ir tautas pasakas atsevišķas epizodes Jeršovs apvienoja vienā ar piedzīvojumiem piepildītā stāstā. Dzejas vieglums un skanīgums, lielais daudzums trāpīgu un par spārnotiem kļuvušiem izteicienu, dzēlīgas sociālās satīras elementi noteica šīs pasaku poēmas popularitāti pieaugušo vidū, lai gan pilnā versija, kuru cenzūra neskāra, kļuva pieejama lasītājiem tikai 1856. gadā.

Gandrīz simts gadus šī pasaka bija viena no vispopulārākajām bērnu un lubu literatūrā, radot veselu rindu pakaļdarinājumus (piemērs - «Zirdziņš Kuprainītis ar zelta sariņiem»). Un līdz pat šai dienai «Zirdziņu Kuprainīti» izdod, lasa, citē, vēro uz teātru skatuvēm un kinoekrāniem. Jeršovs ir pratis sacerēt tekstu, kas patiesi ir piepildīts ar burvju spēku.

Tikai un vienīgi teksts.

Vai tomēr ne tikai?..

Jeršovam bija arī citas mākslinieciskās ieceres apjomīgās poēmas «Ivans, ķēniņa dēls», krievu dziesmu krājuma sacerēšana; viņš sacerēja dzejoļus un stāstus... Taču pietrūka gan līdzekļu, gan laika, gan nepieciešamo materiālu. Vai nu vienkārši nebija jau vairs tā maģiskā spēka, kas bija nepieciešams, lai radītu «Zirdziņu Kuprainīti»?

Pēc Puškina nāves izrādījās, ka palīdzēt dzejniekam no provinces vairs nav kam. Pasaku teicējam Jeršovam atlika vien skolotāja, bet vēlāk Toboļskas ģimnāzijas direktora karjera, un tomēr, tomēr! – arī «Zirdziņa Kuprainīša» autora slava, kas nav zaudējusi savu mirdzumu līdz pat mūsu dienām.