Pēc totālās, apkaunojošās izgāšanās pirmizrādē un autora zvērestiem lugas vairs nekad nerakstīt Antona Čehova „Kaija" (1895) paradoksālā kārtā vienmēr bijusi jaunu mākslas ceļu manifests. Mīlestība un māksla, brīvība un patiesība - luga ar tēlaini simbolisko nosaukumu sen kļuvusi par klasisku vērtību. Ar smalki izjusto traģikomiku, daudzpunktu daudznozīmību un cilvēka gara dzīves daudzveidības atveidojumu tā joprojām kalpo par laikmeta domu spoguli. Tas ir stāsts par pasaules skumjām, par vientuļiem neveiksminiekiem, par liekajiem cilvēkiem. Bet tajā pašā laikā tas ir arī stāsts par kaislību labirintu, kurā visi ir slimi ar mīlestību... Režisors Mihails Gruzdovs uzsver, ka šī varbūt ir vienīgā luga par mākslu, pie kuras ir vērts atgriezties atkal un atkal.