Uzvest Latvijā vēl neiestudētas lugas - tas vienmēr ir izaicinājums teātrim. Ekstravagantais poļu avangarda klasiķis Vitolds Gombrovičs (1904-1969) ir radījis smieklīgi traģisku pasaku-līdzību pieaugušajiem „Ivonna, Burgundijas princese" (1938) - groteski skaudru, absurda iezīmētu stāstu par dīvainu princesi, kura slīkst apātiski bezmērķīgā anēmijā un nemitīgi klusē. Viņa neiederas saldās bezrūpības, mirdzošā šika, elegantās izsmalcinātības pasaulē, kurā elementārā pieklājība prasa laiku pa laikam ko teikt. Viņa ir kā radīta, lai izsistu citus no līdzsvara, kaitinātu, satrauktu, novestu līdz baltkvēlei, apvainotu līdz sirds dziļumiem. Viņa nedrīkst eksistēt, viņa ir jānoslauka no zemes virsas - ko līdz būt normālam, ja kāds cits līdzās ir nenormāls... Taču vienlaikus šī luga ir arī sievietes noslēpuma minēšana - dvēsele, kas nekad nav atklājama līdz galam un mūžam paliek mīkla.