„Zvanu solo” ir slovāku dramaturga Osvalda Zahradnīka (1935) pati slavenākā luga. Pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados tā piedzīvoja īstu triumfa gājienu reti kurā Austrumeiropas valstī to nespēlēja. Tiem laikiem luga bija visnotaļ drosmīga, jo stāstīja par cilvēkiem, kuru laiks ir pagājis, bet kuri turpina turēties pie savām atmiņām, tā vietā, lai mēģinātu pilnu krūti dzīvot sociālistiskajā tagadnē. Turklāt lugas personu loks ļāva atkal uz skatuves būt izciliem aizejošās paaudzes aktieriem.

Latvijā „Zvanu solo” Nacionālajā (tolaik Drāmas) teātrī 1974. gadā iestudēja režisore Vera Baļuna. Tā bija ievērojamās režisores pēdējā izrāde, kur savu pēdējo lomu, pani Konti, spēlēja izcilā aktrise Lilija Ērika, kas tobrīd atskatījās uz skatuves gaitu septiņdesmitgadi (!).

Liepājas teātris izvēlējās „Zvanu solo”, lai panes Konti lomu spēlētu Iza Bīne. Māksliniece aizgāja mūžībā trīs dienas pirms mēģinājumu sākuma. Lugas eksemplārs tika ielikts viņai pagalvī.