„Lupatu Annas” brīnumstāsts par sirds siltumu un atveseļošanos caur spēli, jokiem un prieku notiek nevis kaut kur Amerikā vai kādā pasaku valstībā, bet tepat, šodienas pilsētā Liepājā, blokmāju pagalmā, kur vientuļš un atstāts tētis kā nu prot rūpējas par savu mazo meitiņu Marselu.

Iedomājieties, kas tikai var nenotikt Liepājas Karaostā, kas ir pilna fantastikas! Baltijas jūra te iepūš pasaules vējus, jūrā guļ pamestie armijas forti un kuģu vraki, bet blakus ganās govis, te rosās jauni dumpīgi mākslinieki, klejo vēl kāds laikā aizkavējies padomju ģenerālis, lidinās sikspārņi un spoki, vientuļi mīt neskaitāmas jau izaugušu bērnu pamestās lelles, nerealizētas idejas un sapņi. Te šodien dzīvo, spēlējas, sapņo bērni, tādi kā Marsela. Viņai salauzta sirds nevis tāpēc, ka viņa ir nabadzīga, bet tāpēc, ka viņai kā ikvienam bērnam vajag mammu.