Indras Rogas “Karalis Līrs”, ieturēts brūnganos zemes toņos, sākas pirtī. Tā ir gan tāla atsauce uz lietu kārtošanu “somu pirtīs”, gan vieta, kurā cilvēks top tīrs no ārpuses un šķīsts no iekšpuses, un vēl tā ir vieta, kur atslābt – muskuļiem un aizdomu pilnajam prātam. Līrs sadala savus īpašumus, un sākas Šekspīra lielajā traģēdijā ierakstītās kaislības. Līdzās aktieriem izrādē piedalās četri dejotāji, un tieši viņu enerģija, fiziskais spēks un “anonimitāte” piešķir izrādei papildus jaudu, draudu un mistikas atmosfēru. Izrādē ir daudz nosacīti un teatrāli risinātu ainu, kas mulsina daļu publikas, tā lietus un vētras ainā, kad Līrs klīst par tīreli, ūdens virs viņa galvas līst no Āksta turētās lejkannas, savukārt Glostera acu izraušanu uz operāciju galda veic dzeltenos gumijas cimdus uzvilkušie Līra meita un znots.