R. Blaumanis pats par savu lugu "Skroderdienas Silmačos" ir teicis "Neaizmirstiet, draugi, ka tā ir joku luga. Esmu gribējis rādīt smieklus. Cita mērķa man nav bijis. Man patīk, kad tauta smejas. Mēs, latvieši, esam tik smagi, ka neprotam priecāties..."

Iestudējuma režisori Kārlis Auškāps un Valdis Pavlovskis ir ievērojuši R. Blaumaņa tradīciju, jo galvenais mērķis, strādājot pie šīs leļļu izrādes, ir palīdzēt skatītājiem atpūsties. Sadarbojoties ar leļļu mākslinieci Ilzi Vītoliņu un scenogrāfi Anitu Znutiņu-Šēvi, viņi vienojušies par vēl vienu spilgtu paņēmienu, kas tik labi pazīstamo komēdiju padara vēl komiskāku un modernāku. Proti, lugas tēli ir nevis lelles – cilvēki, bet gan lelles – dzīvnieki. Režisori uzskata, ka ar dzīvnieku tēlu palīdzību var panākt spilgtākas savstarpējās tēlu attiecības, nevienu tieši neaizvainojot...