Izrāde, kuru tik pat labi varētu spēlēt pilnīgi tumšā telpā, jo šoreiz nozīme ir tikai skaņai. Tiem, kas kādreiz interesējušies par ambiento mūziku (piemēram, Braienu Īno) vai sūfisma (mistiskās musulmaņu mācības) rituāliem, vai 20.gs. sākuma simbolisma transcendentālo dabu, būs liels pārsteigums, ka ar to visu var satikties, klausoties Friča Bārdas dzeju un latviešu instrumentu – kokli.