Kā savdabīgā pagājušā gadsimta vidus kinolentē risinās notikumi kādas elegantas dāmas dzīvē, kad viņas merkantilajā pasaulē ienāk patiesa un nesavtīga mīlestība.

Terenss Retigans (1911 – 1977) ir viens no pagājušā gadsimta 30. – 50. gadu spožākajiem britu dramaturgiem. Divdesmit slavas gados viņš uzrakstījis turpat trīsdesmit lugas un izdomājis savu ideālo skatītāju – neprecētu pusmūža lēdiju Ednas tanti, kura ir pietiekami ziņkārīga, lai interesētos par citu cilvēku slēptajām dziņām, un pietiekami bagāta, lai ietu uz teātri tās izošņāt.

Dzimis diplomāta ģimenē, Retigans jaunībā ceļoja, izklaidējās un mācījās visprestižākajās Anglijas skolās, kamēr viņa tēvam par ārlaulības sakariem ar nākamo Grieķijas karalieni netika atņemts diplomāta statuss, nauda un cieņa. Turpmāk Retigans-seniors rūpīgi slēpa savas dēkas, un dēls viņa noslēgtību ne vien pārmantoja, bet arī piešķīra savu lugu varoņiem. Taču kaislības viņos verd, un dramaturgs prot radīt lūzuma situācijas, kad slāpētais izlaužas, palaikam ar nāvējošu spēku.

Noslēgta bija arī Retigana paša dzīve. Jau agrā jaunībā apjautis, ka ir homoseksuāls, dramaturgs to slēpa gan no kolēģiem, gan ģimenes. „Variācijas par tēmu” (tāds ir „Dāmas bez kamēlijām” oriģinālnosaukums) ir pirmā luga, kurā viņš piemin šo savu dzīves daļu.

Retigana slava pārtrūka pēkšņi – 1956. gadā britu teātrī ienāca „jaunie niknie” dramaturgi. Retigans dzīves atlikušo daļu pavadīja prom no skatuves un Anglijas – Bermudu salās. Tikai mūža nogalē viņš atgriezās dzimtenē, saņēma no karalienes rokām bruņinieka titulu, piedzīvoja savas lugas „Dziļā zilā jūra” panākumus uz Londonā. Taču bija jau par vēlu. 1977. gadā Retigans mira ar kaulu vēzi.