Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas Teātra laboratorija (Lietuva)

Biogrāfisku stāstu stāstīšana teātra skolās nav nekas jauns. Arī apļa kā struktūras un formas izmantošana teātrī redzēta bieži. Taču jauna un pirmreizīga ikreiz ir skatītāju reakcija uz teātra studentu atvērto improvizāciju, spēles prieku un godīgumu.

Režisors Aids Giņotis devis jaunajiem aktieriem uzdevumu atcerēties un restaurēt atmiņā spilgtākās bērnības un skolas gadu ainas un parādīt tās kursabiedriem. Izrādē viņi tik labi pazīst viens otru un cits cita atmiņas, ka spēj brīvi improvizēt un saspēlēties. Viss ir ļoti vienkārši ā€“ šajā teātrī aktieri neslēpjas aiz maskām, kostīmiem vai tēliem, bet, aplī sēžot, stāsta paši par sevi ā€Kad es biju mazs zēns, es nokritu un dabūju smadzeņu satricinājumuā€¦ā€¯, ā€KadĀ biju piecus gadus vecs, es pirmo reizi ieraudzīju savu māti smēķējamā€¦ā€¯, ā€Es mācījos pirmajā klasē, kad pirmoreiz izdzirdēju savus vecākus ķīvējamiesā€¦ā€¯ Jauno aktieru un režisora lielākais sasniegums ir spēja nonākt līdz vispārinājumam un pilnībā vadīt skatītāju jūtas.

ā€˛Kad kāds uzdrīkstas runāt, tas ir kas līdzīgs grēksūdzei. Atzīstoties tu spēj iepazīt sevi. Iepazīstot sevi, tu iepazīsti citus. Tas ir nebeidzams izzināšanas ceļš no sevis pie citiem. Tas ir kā burvju loks. Mūsu mērķis ir atvērt šo loku, runājot teātra valodā un darbojoties pēc teātra likumiem. Runāt par citiem un sevi, dziedināt un tikt dziedinātiem ar teātri.ā€¯