Ar teātri iepazinos, strādājot neatkarīgajā teātrī "Skatuve". Tur darīju visu, sākot ar vienkārša strādnieka un beidzot ar skaņas un gaismas režisora darbu. Taču studiju laikā iegūtais priekšstats par to, kas ir teātris, mainījās. Teātrī mani saista lielais emocionālais lādiņš. Katras izrādes veidošana ir kā psihoterapijas seanss, kurā varu ļaut izpausties savām fantāzijām. Tas dod iespēju izdzīvot sajūtas, kuras realitātē ne vienmēr izdodas pieredzēt.

"Aklie" ir darbs, ko veidoju Liepājas teātra repertuāram. Taču, tā kā "Prove" pieļauj eksperimentus, šeit rādītais fragments, iespējams, atšķirsies no gatavās izrādes. Manu uzmanību saista kustības, dejas un teksta savienošanas iespējas. Kustību valoda ir universāla, tā var piešķirt papildu nozīmes tekstam. Taču galvenais šajā darbā ir aktieri, un ideālā variantā izrādei būtu jābūt balstītai tikai tajā, ko bez tehnoloģijām un neatkarīgi no telpas spēj paveikt cilvēks.

"Prove" ir pirmais mēģinājums parādīt, ka Latvijā var būt arī citāds teātris. Es domāju, ka tā ir diezgan liela uzdrīkstēšanās ne tikai no mākslinieku, bet arī no LJTI puses.