Henrika Ibsena drāma par ģenerāļa Gablera meitu uzrakstīta 19.gadsimta beigās, un pasaulē iestudēta ļoti daudz un dažādās versijās. Heda ir šīs lugas un izrādes centrs, un valmieriešiem tā ir Ieva Puķe. Pēdējā aristokrāte šai vidē, kurai ir pāri plūstoša enerģija, kura var būt ērmota un inteliģenta, un tomēr - neizbēgami nezinoša par sevi un pasauli. Kura var būt snobiska, sīkumaina, aprobežota, konservatīva, kaislīga un noliedzoša, vēsa nogarlaikojusies un nežēlīga. Bohēmiste, kas baidās no skandāla, un bezcerīga romantiķe, kas dzīvojas sirreālā pasaulē un nespēj stiprināt, saglabāt un valdīt jūtas. Izrādes telpa - dzintara istaba, jūgendstila tērpi un aksesuāri, tīkliņi, zeķītes, cilindri un cigāri, aktieru jūtība un saspēle pa milimetram, un no tā vientulības, skaistuma un neaizsniedzamā ilgas, kas vērš šo izrādi kaislīgā un smeldzīgā kliedzienā pēc īstas dzīves.