Tādas Sanfrancisko bibliotēkas, kādu ir iztēlojies amerikāņu 60.gadu kontrkultūras guru, hipijs, dzejnieks un rakstnieks Ričards Brotigans romānā "ABORTS", nav nekur citur pasaulē - turp autori nes savas vienā eksemplārā rakstītās grāmatas, ko paši sacerējuši un kuras visticamāk neviens tā arī neizlasīs. Tomēr tieši tur ir lemts satikties diviem savdabjiem - bibliotekāram Čārlijam, kurš iereģistrē neparastās grāmatas, un apbrīnojami daiļajai Vaidai, kura atnesusi savu sacerējumu par nespēju saprasties ar pašas neticami skaisto ķermeni. Viņi abi ir citādie, un tas viņus negaidīti satuvina. Lai gan R.Brotigans par stāsta nosaukumu ir izraudzījies vārdu aborts, tomēr tiklab to var uzskatīt kā par sižeta aizmetni, tā arī vienkārši par vienu no jaunās izrādes niansēm, kurām tikpat līdzvērtīgas būtu tuvums, jutekliskums, izmisums, draudzība, mīlestība - visas taciņas, pa kurām cilvēki tiek viens līdz otram. Kādreiz teica, ka R.Brotigana darbi ir tik savdabīgi, ka viņa izteiksmes veidu varētu apzīmēt par veselu žanru - brotiganu, tāpat kā ir romāns vai dzejolis. Tad, nu, lūk, Dž.Dž.Džilindžers ir izveidojis savu brotiganu - juteklisku, asprātīgu un siltu izrādi par diviem mīlētājiem, viņu šūpojoši mīlošo draugu un kādu kundzi gados, kas uzrakstījusi apcerējumu par to, kā "audzēt puķes viesnīcu numuros sveču gaismā".