Poētiskā luga par civilizācijas neskartā jaunekļa Pablo un viņa skolotājas Margas negaidīto mīlestību arī top par vienu no populārākajām teātra izrādēm, kas īpaši uzrunā romantiskāk noskaņoto publikas daļu. Alehandro Kasona ir spāņu dramaturgs, kura darbos uzsvērta cilvēka tuvība ar dabu, daba kā vienīgā patiesā vide, kurā cilvēkam būtu jājūtas kā mājās, bet notiek pretējais.

Autors lugās runā par dzīvību un nāvi, par mīlestību un paļaušanos uz dabu. Pablo, kurš savā nevainībā ir gana mežonīgs, secinājumus par cilvēkiem izdarījis pēc tiem radiniekiem, kas viņu audzinājuši, un viņa secinājumi ir nežēlīgi – cilvēki ir nožēlojami un smieklīgi. Un tad nāk sarunas ar Margu, sarunas par dzeju, dzīvi, pasauli, un Pablo uzmin “trešo” vārdu aiz dzīvības un nāves, proti,– mīlestība.